Pazīmes, ka kāds ir ieinteresēts (un kad palaist vaļā)

Visdrošākās pazīmes, ka kāds ir ieinteresēts, ir iesaistes signāli: tev uzdod pretjautājumus, raksta līdzīga garuma ziņas, smejas un ierosina plānus. Kad iesaiste samazinās un tu saņem mīkstinātas atbildes kā „haha, varbūt”, pieklājīgākais gājiens ir viegli un ar cieņu atkāpties.

Galvenās atziņas

• Cilvēki slikti pamana, vai kāds ar viņiem flirtē, un mēdz projicēt savas jūtas uz otru (Ranganath et al.).
• Vērtē iesaisti, nevis vārdus: pretjautājumus, ziņu garumu, smēšanos, kurš sāk sarunu un kurš ierosina tikties.
• „Haha, varbūt”, „izklausās jautri!” bez pretpiedāvājuma, kā arī arvien lēnākas atbildes parasti nozīmē „nē”.
• Pieņem pirmo „nē” ar vienu vieglu teikumu un dodies tālāk. Šāda pieklājība ir pievilcīga, un tā ir robeža, kas nekad nemainās.
• Cilvēki arī par zemu novērtē to, cik ļoti viņi patika otram, tāpēc paļaujies uz faktiem, nevis savu uztraukumu.

Kāpēc tavs iekšējais atskaites punkts nav uzticams

Ja tev kādreiz ir šķitis, ka kāds noteikti flirtē, bet izrādījās pretējais (vai otrādi) — tu neesi vienīgais. Stenforda Universitātes pētnieki (Ranganath, Jurafsky and McFarland) ierakstīja aptuveni tūkstoti četru minūšu ātro randiņu un jautāja dalībniekiem, vai viņi un viņu partneris flirtēja. Datora modelis, kas tika apmācīts ar šīm sarunām, flirtēšanas nodomus atpazina labāk nekā paši randiņa dalībnieki. Cilvēku galvenā kļūda: viņi projicēja savu uzvedību uz otru. Ja viņi paši flirtēja, viņi pieņēma, ka to dara arī otrs.

Pastāv arī otrs domāšanas slazds. Pētījumos par tā saukto „patikšanas plaisu” (Boothby et al., 2018) dalībnieki konsekventi par zemu novērtēja to, cik ļoti viņi patika savam sarunu biedram. Tāpēc uztraukušies cilvēki nepietiekami pamanīja ieinteresētību, bet sajūsminātie to pārvērtēja. Jebkurā gadījumā tavas emocijas ir slikts mēraukla.

Risinājums ir skatīties uz to, ko otrs cilvēks patiesībā dara.

Iesaistes signāli, kas nozīmē „turpini”

Domā par ieinteresētību kā par ieguldījumu. Cilvēks, kuram saruna patīk, tajā ieguldās:

• Tev uzdod pretjautājumus, it īpaši par to, ko nupat pastāstīji.
• Viņu atbildes ir apmēram tikpat garas kā tavas vai garākas.
• Smejas vai spēlē līdzi taviem jokiem un pievieno savējos.
• Atgriežas pie tēmām, ko pieminēji iepriekš.
• Obiektīvi sāk sarunas paši, nevis tikai atbild.
• Piedāvā konkrētas idejas: vietu, dienu, „tev noteikti patiktu šī kafejnīca”.
• Klātienē: pavēršas pret tevi, paliek tuvumā, turpina sarunu pat tad, ja ir viegla iespēja aiziet.

Neviens no šiem signāliem pats par sevi nav simtprocentīgs pierādījums. Cilvēki mēdz būt aizņemti, kaunīgi vai slikti sarakstītāji. Taču vairāku signālu kopums dažu ziņu gaitā ir ļoti laba zīme.

Pieklājīgie „nē” un kā tos atpazīt

Reālajā dzīvē cilvēki reti saka tiešu un skarbu „nē”. Sarunu pētījumi rāda, kā parasti izskatās atteikums: tas tiek aizkavēts, mīkstināts, papildināts ar pateicību un iemeslu, reizēm ar neskaidru „varbūt kādu citu reizi”. Šāda pieklājība ir jauka, taču tās dēļ atteikumu ir viegli nepamanīt.

Biežākie pieklājīgie „nē”:

haha, varbūt kādreiz!

Izklausās forši! Bet šomēnes ir pilnīgs trakomāja.

lol

Man pašlaik darbā ir ļoti saspringts laiks.

Pazīme, kas pārvērš „varbūt” par īstu varbūt, ir pretpiedāvājums. Salīdzini:

Pieklājīgs „nē”: „Ak, izklausās forši, bet šonedēļ man ir tik daudz darīšanu!”

Īsts „varbūt”: „Šonedēļ ir traki, bet vai svētdienas pēcpusdienā tev der?”

Pirmais pieklājīgi aizver durvis. Otrais atver citas. Ja pretpiedāvājuma nav, uztver to kā „nē”, un vairumā gadījumu tev būs taisnība.

Klātienē pieklājīgs „nē” izskatās kā īsas atbildes, pretjautājumu trūkums, nedaudz pagriešanās prom, skatīšanās telefonā vai uz draugiem, vai frāzes kā „man jāatgriežas pie draugiem” vai „man ir draugs”. Jebkurš no šiem nozīmē, ka laiks samazināt tempu.

Kā pieklājīgi atkāpties

Kad saņem „nē”, „varbūt” bez pretpiedāvājuma vai klusumu, pieņem to ar pirmo reizi, ar vienu vieglu teikumu, un dodies tālāk:

Viss kārtībā, lai jauks vakars!

Nekādu problēmu! Veiksmi eksāmenā!

Skaidrs! Bija patīkami papļāpāt.

Ko nedarīt:

• Prasīt vēlreiz „tikai vienu reizīti, pieklājīgi”.
• Skaidrot, kāpēc tas patiesībā būtu ļoti jautri.
• Sūtīt trešo ziņu pēc divām neatbildētām.
• Izraisīt vainas apziņu: „Nu skaidrs, es domāju, ka starp mums kaut kas bija.”

Spiediena izdarīšana nekad nav pievilcīga. Turpretim cieņpilna atkāpšanās atstāj labu iespaidu, un reizēm tieši tā liek kādam vēlāk atgriezties pēc paša iniciatīvas. Bet paļauties uz to nedrīkst — palaid vaļā tāpēc, ka tā ir pareiza rīcība, nevis kā taktiku.

Kad tas nav „nē”, bet tikai pauze

Sarakste reizēm palēninās, jo dzīvē kaut kas gadās. Viena īsa atbilde vēl nav spriedums. Ja iepriekšējā saruna bija silta un otrs vienkārši apklusa uz dienu, viena viegla ziņa, uz kuru ir viegli atbildēt, ir pilnīgi vietā:

Labi, man vajag neatkarīgu vērtējumu: vai ananasi uz picas ir noziegums vai dzīvesveids?

Ja uz to saņem īsu atbildi vai klusumu, tev ir tava atbilde. Neturpini pūst uz ugunskura, ko otrs cilvēks nebaro.

Un, ja signāli ir labi, nekavējies. Daudz pretjautājumu, garas atbildes, smiekli: tas ir īstais brīdis aicināt viņus uz randiņu ar konkrētu plānu. Ja tomēr saņēmi atteikumu vai tevi ignorēja, izlasi, kāpēc atteikums ir tikai dati, nevis spriedums.

Izmēģini to praksē

Banterfox programmas 5. diena „Lasi signālus, cieni „nē”” ir diena, kas daudziem šķiet visgrūtākā. Pārbaudē tu nonāc bārā ar treniņu partneri, kurš gaida draugus un vienkārši nav noskaņots sarunām. Viņa ieinteresētība nepieaugs, lai ko tu teiktu, un uzdevums tiek nokārtots, to pamanot un pieklājīgi atkāpjoties, nevis cenšoties viņu pārliecināt. Otrais izcinājums ir sarakste iepazīšanās lietotnē, kur atbildes kļūst lēnākas un īsākas: izlem, vai mēģināt sarunu atdzīvināt vai viegli atvadīties, neuzspiežot sevi. Reāllaika noskaņojuma mērītājs rāda, kā tava ziņa tiek uztverta, un kopsavilkums parāda, kurus signālus tu pamanīji un kurus palaidi garām. Dzīvē tev nebūs mērītāja, un tieši tāpēc signālu nolasīšanas praktizēšana tik ļoti palīdz.

Avoti

• Ranganath, Jurafsky & McFarland (2009). Detecting flirting in speed dates (Stanford SpeedDate corpus). EMNLP 2009. https://aclanthology.org/D09-1035/
• Ranganath, Jurafsky & McFarland (2013). Computer Speech & Language, 27, 89–115. doi:10.1016/j.csl.2012.01.005
• Boothby, Cooney, Sandstrom & Clark (2018). The Liking Gap in Conversations: Do People Like Us More Than We Think? Psychological Science, 29(11), 1742–1756.
• Kendrick & Torreira (2015). The Timing and Construction of Preference: A Quantitative Study. Discourse Processes, 52(4), 255–289.
• Pomerantz (1984). Agreeing and Disagreeing with Assessments. In Atkinson & Heritage (Eds.), Structures of Social Action.